Elīna Karule - Izpildproducente & Piedzīvojumu Meklētāja

Kopā ar Elīnu es studēju augstskolā un, lai gan šobrīd strādājam dažādās sfērās, mūsu ceļi ik pa laikam krustojas dažādos pasākumos vai pirmizrādēs. Kad uzzināju, ka Elīna nostopēs izpildproducentes darbu VFS Films, lai dotos pusgadu garā ceļojumā uz Itāliju, nespēju atturēties, neapberot viņu ar jautājumiem. Dalos ar jums šajā aizraujošajā stāstā par uzdrīkstēšanos, pastu un itāļu vīriešiem!

ELĪNA KARULE

Izpildproducente Latvijā, AuPair meitene Itālijā 

Šī ir pirmā un droši vien arī pēdējā reize, kad es daru šāda veida darbu, bet es nenožēloju ne sekundi un šobrīd baudu dzīvi ar lielu karoti. Pēcāk es plānoju atgriezties vecajās sliedes. Tad arī redzēs, cik daudz tās ir mainījušās un, kurus posmus gribas nomainīt.

Iepazīstini mūs ar savu itāļu periodu!  

Nu jau vairāk kā mēnesi es dzīvoju Adrijas jūras piekrastē – nelielā Itālijas pilsētiņā Vasto. Esmu daļa no itāļu ģimenes, kas nozīmē, es dzīvoju viņu mājā un mans galvenais uzdevums ir pieskatīt puikas un runāt ar viņiem angļu valodā. 

Pamostoties no rīta es vairs nedomāju, kas MAN jādara darbā un, ko ES ēdīšu vakariņas, bet gan galvā pārcilāju Nicolō un Cesares dienas grafiku. Viņi ir 10 un 12 gadus veci itāļu puikas, kurus es šeit pieskatu un mēs kopā mācamies angļu valodu. 

Kādi ir pirmie iespaidi par Itāliju?

Itālija mani uzņem ļoti labi un man ir sajūta, ka man jau no paša sākuma šim piedzīvojumam ir iedalītas labas kārtis. Pirmais dzīvais iespaids par Itāļiem, kā sirds cilvēkiem man parādījās jau lidojuma laikā, kad nervozi pārlapoju savas “100 fakti par Itāliju” izprintētās lapas un mani ceļabiedri, avio pilots un pusmūža Itāļu sieviete, mierināja, ka viss būs labi.

Vēl pie pirmajiem iespaidiem ir mūžīgā tikai un vienīgi espresso dzeršana, kas man joprojām ir par īsu, fakts, ka makaronus jeb pastu ēd tikai ar dakšiņu (nevis ar nazīti, kā man šķita pieklājīgi) un bezkaunīgais braukšanas stils ielās. Ir tikai normāli apstāties ielas vidū un sākt klaču ar pretim braucošo šoferi. Labākais ir tas, ka šajā pilsētā es laikam esmu vienīgā, kas par to cepas

Kādēļ nolēmi braukt prom ?

Manī jau kādu laiku bija sajūta, ka esmu redzējusi par maz. Cik gan ilgi cilvēks var pārtikt no grāmatām, filmām un darba? Mana līdzšinējā ceļojumu pieredze aprobežojas ar kaislīgiem orķestra braucieniem pa Eiropu, (roltoni, koncerti, degvielas uzpildes stacijas, dzīvošana viesģimenēs) un ceļojumu uz Parīzi pagājušajā gadā, kurš beidzās tieši vienu dienu pirms šaušalīgā terorakta novembrī. Man bija labs piedāvājums, kuram es nespēju atteikt, un tagad esmu te. 

Kā tu gatavojies šim braucienam un kādus padomus dotu tiem, kuri plāno tādu garu braucienu ?

Es iemācījos pāris frāzes itāļu valodā, iepirku trīs pārus kontaktlēcu kā arī paciņu Ibumetin. Nekas specifisks. Mans kolēģis teica, ka man jāņem līdzi mīklas rullis un peldkostīms, bet es klausīju tikai daļēji, lai gan jāatdzīst, picu mēs ēdam ļoti bieži. Iespējams - pārāk bieži.. Ak jā, aktivizēju arī elektronisko e- parakstu un lejupielādēju Ceļo droši aplikāciju, kuru drīz vien izdzēsu, lai atstātu vietu bildēm. Ceru, ka man šo lēmumu nenāksies nožēlot. Vienīgais, ko es nepaņēmu līdzi un, man ļoti, ļoti pietrūkst ir saksofons un mans kaķis Momo. 

Kāda izskatās tava diena Itālijā ?

Latvijā rīts sākās ar jogu, turpinājās ar ātrām brokastīm un darba dienu VFS Films studijā. Ja salīdzina manu dzīvi pirms un pēc, tad tagad es gandrīz neizmantoju datoru, daudz laika pavadu kopā ar bērniem pildot vingrinājumus angļu valodā un darot visdažādākās aktivitātes, kuras ir interesantas gan viņiem, gan man. Pārsvarā topā ir futbols, teniss, peldēšana un pokemonu meklēšana pilsētā. Mana āda ir iedegusi un es jūtu, ka esmu labā fiziskajā un emocionālajā formā. 

Kas tevi pārsteidza un kādus stereotipus dzīve Itālijā lauza (vai tieši otrādi - nostiprināja) ?

Mani pārsteidza un joprojām pārsteidz fakts, cik Itāļi var būt kaislīgi savā viedoklī! Skaļi un līdz asinīm. Viņu kultūrā nepastāv jēdziens remdens. Vai nu karsts, vai vēl karstāks.  

Fakts, ka Itāļi daudz ēd pastu un picu ir pilnīga taisnība. No sākuma liels pārsteigums man bija regulārais ēšanas grafiks, proti, brokastis ap 08:00, pusdienas 13:00 un vakariņas – vēlu, vēlu, ap 20:00 vai 21:00, vai 22:00. Iespējams, šāds grafiks ir tikai manā ģimenē, bet man ļoti patīk šī sistēma, kā arī tas, ka vecāki vienmēr pusdienās ierodas mājās un pavada laiku ar bērniem. Pusdienas laiks te ir svēta lietas. 

Kopā ar puikām mēs uz 10 dienām apciemojām viņu vecākus Florencē, kas man bija pilnīgi kosmiska pieredze. Pati māja, kurā mēs dzīvojam jau vien ir kā muzejs ar privāto parku un atsevišķu cilvēku, kurš gatavo ēdienu un pēcāk palīdz to uzlikt uz šķīvja, bet pilsēta.. Man jālūdz piedošana Parīzei, bet Florence man šobrīd šķiet viena no skaistākajām vietām pasaulē. 

Pasta alle vongole, kas patiesībā ir spagetti ar daudz, daudz gliemežvākiem. 

Pasta alle vongole, kas patiesībā ir spagetti ar daudz, daudz gliemežvākiem. 

Mīļākais itāļu ēdiens un dzēriens ?

Attiecībā uz ēdieniem, es baudu Itāļu virtuvi. Tā var būt vienkārši pasta (pasta ir tikai pusdienām), pagatavota īpašā mērcē, kuru ēd, kā latvieši teiktu pliku, vai arī arrosticini – uz iesmiem uzdurti jēra gaļas gabaliņi. Parasti tos gatavo ārā uz grila, un mūsu ģimenē ēd kopā ar rozmarīnā ceptiem kartupeļiem, itāļu salātiem un grauzdētām tomātu maizītēm. 

Man garšo viss, izņemto pica ar anšoviem (tiešām briesmīgi), bet mīļākais ēdiens… Klasiskā Itāļu uzkoda – prošuto ar meloni un mocarellas sieru. Tajās nedēļās, kad mums ir ļoti karsts, un tas lielākoties ir visu laiku, es ļoti labprāt baudu espresso ar saldējuma jumtiņu, kas burtiski to arī nozīmē – miniatūras kafija ar mazmazītiņu saldējumu tasītē (neder jebkurš saldējums - tā ir tāda speciāla saldējuma masa ar kafijas garšu). 

Un kā ir ar itāļu vīriešiem ?

Pirms atbraucu uz Itāliju, es dzirdēju vismaz 100 jokus, par to, kā es noteikti apprecēšu Itāļu puisi un palikšu te uz dzīvi, tāpēc es labprāt nedaudz pastāstīšu par realitāti, lai baumas nebeidz sākties. ☺ 

Jā, Itāļi pievērš uzmanību, jo uz viņu sieviešu fona es izceļos ar savu blondo matu krāsu (te man jāpaskaidro, ka mūsu latviešu brūnais zelteņu tonis viņiem šķiet tikai un vienīgi blonds) un garo augumu. Vasto cilvēki ir defaultā īsti un manas vienīgās, līdzpaņemtās augstpapēžu kurpes stāv tieši tur, kur es tās noliku pirmajā reizē – neaiztiktas. 

Turpinot par uzmanību, tad latviešu meitenes to šeit noteikti var saņemt lieliem lērumiem, bet tas arī viss. Itāļu puiši skatās, un to viņi dara ļoti uzkrītoši, taču nerunā, kas man reizēm liek justies kā žirafei zoo – dārzā. 

Jau paspēji iegūt kādas dzīves mācības ?

Ik pa laikam man pietrūkst manas vecās dzīves, kurā man bija daudz lielāka kontrolē par savu laiku, bet es esmu pateicīga par šo pieredzi. Bieži vien es domāju par to, cik grūti gan ir būt vecākiem un, cik šis prieks - bērni – ir dārgs! Lai arī manai Itāļu ģimenei par finansiālu stabilitāti nav jāuztraucas, es nespēju brīnīties, cik bērnu audzināšana izmaksā.. Agrāk es par to nebiju aizdomājusies un tagad daudz labāk saprotu savus vecākus, kolēģus un vispār ģimenes struktūru kā tādu. Nav jau tā, ka es katru dienu pamostos no laimes un eju gulēt ar meduspodu, bet man tiešām nav par ko sūdzēties. 


IESKATIES ARĪ ŠEIT