Kāpēc Es Šogad Nerakstīju Apņemšanās un Nenopirku Plānotāju

Šogad es nerakstīju apņemšanās 2017. gadam. Pirmo reizi daudzu (iespējams, ka pat 10) gadu laikā. Viss sākās decembra sākumā, kad pamazām sāku ieskatīties savās 2016. gada apņemšanās un konstatēju, ka neesmu īstenojusi ļo-oti daudzas no tām. Uz maniem vaidiem (jo es vienmēr visu skaļi dramatizēju) Miks atbildēja ar ieteikumu nerakstīt tās apņemšanās, lai gada beigās nebūtu vilšanās. Es, protams, noprotestēju, jo vajag taču mērķi, taču šī doma man galvā aizķērās un ik pa laikam uzplaiksnīja.

Tas būtu tik pārdroši, tik neierasti, bet varbūt tiešām pamēģināt vienkārši dzīvot ? Necenšoties, neiespringstot un nepārdzīvojot, kad izrādās, ka dzīvei ir citi plāni un viņu diez ko neinteresē, ko tu tur Jaungada naktī uzskribelēji uz lapiņas. Jā, tā es darīšu ! Izlemts ! Taču... Decembra pēdējās dienās man uznāca tāda beziedvesma. Parasti es gaidīju Jauno Gadu, jo tas ir svaigs starts un man būs iespēja sākt dzīvot savu sapņu dzīvi (vai vismaz tuvoties tai, kāpjot pa nosprausto mērķu pakāpieniem). Šoreiz man nebija nekā, ko gaidīt no nākotnes un tas mani it nemaz neiepriecināja.

Un es tomēr nolēmu, ka 1. janvārī rakstīšu savas apņemšanās. Jā ! Jutu, kā iedvesma burtiski sāk plūst pa vēnām un dzīve kļuva gaišāka (neskatoties uz tieši 0 sniegpārsliņām ārā (vispār laiks bija nekaunīgs un atņēma svētku sajūtu, bet tas ir cits stāsts)).

Vai jūs domājiet, ka stāsts šeit beidzās ? Ha. Ha Ha. 1. janvārī paņēmu klēpī datoru, atvēru Pinterest, jaunu dokumentu (jā es tāda, kura raksta apņemšanās datorā) un... nenāk ! Ko es gribu sasniegt ? Kāda es vēlos būt nākamgad ? Ko mainīt ? Es nezinu ! Galva tukša un pirksti stīvi. Я расстроилась. Pat ļoti. Varbūt es pat apraudājos. Varbūt nē. Es neteikšu.

Nu, lūk, apņemšanās es tā arī neuzrakstīju, BET sapratu vienu svarīgu lietu - tas, ka es nepierakstu apņemšanās un mērķus, nenozīmē, ka man tādu nevar būt. Es zinu, ko es gribu - man ir tuvāki un tālāki mērķi, bet kad tie piepildīsies - 2017. vai citā gadā, tas ir tikai Dieva ziņā. Un paldies Katrīnai R., kura Jaungada naktī pateica ļoti pašsaprotamu, bet tobrīd svarīgu lietu - ja par mērķi aizmirst, tas nebija nemaz tik svarīgs, jo to, ko tiešām vēlies, atcerēsies arī bez pierakstīšanas.

peppercakes-citads-planotajs-15.jpg

Un vēl viena lieta, par kuru vēlējos jums pastāstīt - man ir jauns plānotājs. Tas nav parasts plānotājs - tas ir Citāds Plānotājs. Jūs jau ziniet, kā ir, kad pieceļas ar kreiso kāju un visa diena iet caur pretējo galu. Tāpēc ir tik svarīgi no paša rīta noskaņoties uz preizā viļņa, lai visa diena ietu kā pa sviestu. Pirms pierakstīt dienas darbus (kuriem, starp citu, nav mega daudz vietas, jo būsim reāli - diennaktī ir tikai 24 stundas), ir jāaizpilda 16 lauciņi, ierakstot notikumus, sajūtas un emocijas, kurus šodien vēlies piedzīvot un par kuriem tu jau esi pateicīgs. Šīs pāris minūtes noskaņo tevi uz pozitīvās vibrācijas, kura visas dienas laikā pievelk labus notikumus un cilvēkus.

Vēl viena interesanta lieta, kuru nebiju sastapusi nevienā plānotājā, ir sadala Viņa darbi. Lai cik mēs cītīgi, spēcīgi un drosmīgi nebūtu, ir lietas, kuras vienkārši nav cilvēka spēkos. Tās ir situācijas, kuras jāatstāj Viņa - Dieva, Visuma, Augstākās Varas, ziņā. Ierakstot šeit savas problēmas, mēs iekšēji palaižam tās vaļā un ļaujam atrisināties labākajā veidā (jo viss vienmēr notiek uz labu - es tam ticu !). 

Tātad - nost ar apņemšanām notievēt, nopelnīt, izlasīt, neēst naktī, celties agrāk un vairāk iet cilvēkos. Šogad es vienkārši dzīvošu un lēnītēm iešu pie saviem mērķiem un sapņiem, bet pats galvenais - katru dienu centīšos justies labi. Gribēju rakstīt laimīga, bet arī labi būs labi.

CENA CITĀDS PLĀNOTĀJS €28.89 (šobrīd ŠEIT AKCIJA €22.89)

FOTO MIKS RAMĀNS

Sanāca ļoti garšs raksts, cepums tiem, kuri izlasīja līdz galam ! Padalieties ar savu pieredzi - vai šogad rakstījāt apņemšanās ? Vai mīliet plānot dzīvi vai ļauties negaidītiem pārsteigumiem ? 


IESKATIES ARĪ ŠEIT